Mīlestības laiks

Kad Jaungada gaviles norimušas, laiks atgriezties pie ikdienas rituma. Ieskatos kalendārā un secinu, ka šodiena mīlas svētku( kāzu) 3. gadadienu atzīmē mīļumi - Linda & Māris! Mēs jau krietnu laiku draudzējamies ar ģimenēm, jāteic, ka viņiem ģimene jau ir "pa īstam" - enģelītis Tomiņs, mazais dēliņš, priecē viņu sirdis. Gan jau arī pār mums ar Laurīti stārķis apžēlosies un uz kāpostu ražu atnesīs brēkulīti, jātiek tik no kredītiem vaļā...Gan laimīte uzsmaidīs, es ticu!

Bet atgriežoties pie apsveikuma - pievienoju attēlu ar pašas čaklajām rokām izloloto zīda mākslas darbu, kas šovakar, kad vīriņš atgriezīsies no dievkalpojuma, tiks pasniegta kā dāvana klātienē - ciemos pie dārgajiem draugiem.

Tāpat gribētu nosūtīt arī muzikālu sveicienu:

Lindiņ, gan jau kādu vakaru paskatīsies šito filmu, man tevis dāvātais DVD disks noputējis guļ plauktā - tā nav labi, vai ne?...

mīliet, dzīvojiet, gleznojiet...

Jūsu Santa un Lauris..

Zigrīdas tante neko nevienam sliktu nevēlot uzsēdās....

Zigrīdas tantes draudzība mums tagad izmaksā ikmēneša iemaksu Swedbankā līdz tā Kunga 2012. gadam. Tā Kunga pieminēšana nav nejauša. Lai vieglāk pārciestu šos grūtos laikus esmu kļuvis par tā Kunga kalpu. Ceru ka katrs latvietis grūtā brīdī atradīs sevi Kunga paspārnē tāpat kā es.

Jūsu Lauva (tā Kunga kalps)

tradīcijas

Čava,

Nu jau atkal kādi svētki tepat klauvējas - Helovīni. Lai arī kā es godātu savas tautas tradīcijas, es tomēr ļoti priecājos, ka mūsu ikdienā ieviešas arvien vairāk svinamo dienu. Tuklāt ar interesantām tradīcijām - latviešiem bez Jāņiem nekādā cita interesanta nav. Nu kas tad mūsdienās svin Miķeļus vai Meteņus? Būsim godīgi - šie svētki ir garlaicīgi (lai kā man negribētos tā teikt) un es pat nesaprotu, kas tur īsti jāsvin..Jāņi, Lieldienas un Ziemassvētki - tie ir visforšākie no latviešu svētkiem.

Maņ ļoti patīk, ka pie mums ienāk ārzemju paražas - Valentīna diena, Helovīni..tas ir vienkārši super! Turklāt veikali piedāvā visu nepieciešamo pienācīgai atzīmēšanai - galda piederumi, maskas un suvenīri, un arī pārtikas produktiem mēdz būt pievilcīgākas cenas...

Mēs savā kalendārā esam Helovīnus ieķeksējuši kā pilnvērtīgi svinamu dienu un savlaicīgi jau sākam gatavoties: pievienoju bildi ar savu šīgada štāti - vai nav kolosāla? Maximā pa 2.50 - šādas un vēl labākas!!! Laurux jau gribēja sev velna masku, bet tāda nebija pieejama, visādi gumijas kropļi, bet gribās taču kaut kādu stilu izturēt arī. Gan jau es viņam uzmeistarošu no mājās pieejamiem materiāliem - būs vēl labāk par veikalā pirkto. Ai, Laurītis - mans sātaniņš!:) Esam sadomāju apsataigāt mūsu podjezdu un padiedelēt kaimiņiem konfektes.. nevaru vien sagaidīt kādas sejas šie rādīs....Bet nu izlocīties nevarēs: šitik šamanta ragana un vēl fifīgāks velns - vai tad tādiem var atteikt kādu kārumu iedot?:)

Priecīgus Helovīnus,

Ragana&Velns

mīļajai..

..ātri uzmeistarots mīlas apliecinājums manai Santiņai...

tavējais, Laurītis..

Mūsu mazā Latvija...

Kaut arī televizoru skatāmies regulāri, tikai vakar vakarā pamanīju LNT reklāmu, kur Roberts Rambāns aicina mūs, latviešus, nepamest dzimteni. Liels paldies idejas autoriem un realizētājiem - tas ir tieši tas, kas tagad, šajos krīzes apstākļos, vajadzīgs: atgādinājums mums visiem par to, kur ir mūsu īstā vieta - šeit, mūsu Dievzemītē!
Sirds sažņaudzas, kad padzirdu, ka kādi draugi saka, ka kravā čemodānus un bēg uz ārzemēm. Man pašai tāds kauns un ar šausmām atceros to gadu, ko pavadīju Īrijā: tas bija gatavais murgs! Protams, krietni nopelnīju un atmaksāju visus savus un brāļa parādus, bet kā cieta mana pašcieņa... Tu esi iebraucējs, svešinieks, prasts strādnieks, tu esi nulle, nekas... Un man, kā dziļi savā būtībā radošai būtnei, šķiet pretīga šāda verdzība, turklāt vēl svešzemju kungiem, nē! Nekad vairs!
Dažreiz jau mums ar Laurīti arī nolaižas rokas - kredīts kredīta galā, bet paši esam šo ceļu izvēlējušies... Un tad kad bezcerība uzmācas tā, ka vairs nevar izturēt, mēs sēžamies mašīnā un braucam uz skaistākajām Latvijas vietām: Siguldu, Tērveti, Lielvārdi u.tml. - lai sajustu savu dzimteni un saprastu, ka te ir mūsu saknes, mūsu īstā vieta...

turamies!

Latviete Santa

Māksliņa

Tikko sācies atvaļinājums, bet darba pilnas rokas! Esmu kļuvusi par māxlinieci, jo beidzot varu pieķerties savam mīļākajam hobijam - zīda apgleznošanai. Te nu mani veikumi: šalle Laura mammai, kāds nieciņš pašiem - klauniņš. Man bija tāda iedvesma pēc tās šalles pabeigšanas, ka radīju šo mīļumiņu! Un vēl publicēju šīsdienas mākslas darbu - manus jaunos, smukos nadziņus!

Esmu nolēmusi, ka tumšajos rudens un ziemas vakaros varētu vairāk nodarboties ar kaut ko radošu, galu galā no Ikšķiles līdz Ogres mākslas skolai nav tālu. Labprāt sāktu gleznot, nu tā - pa nopietno, jo vienmēr esmu izcēlusies ar labām idejām mākslas jautājumos - būtu redzējuši manus puķu pušķus un dāvanu iesaiņojumus un mani vienmēr ir valdzinājusi mākslinieciska vide - krāsu smakas, otas, papīri, vīns un bohēma. Nu labi, redzēs vai vīriņš būs ar mieru nosponsorēt to mākslas skolu, bet kas zin - varbūt, ka es, tāpat kā Mis Visums Ineta Bondare, dzīves otrajā pusē kļūšu par lielu mākslienieci.

gleznojiet, smaidiet, mīliet..

jūsu

Santiņa

Princesīte

Par godu savam dārgajam, dāsnajam vīriņam, kurš gatavo man noslēpumaino dāvanu /diez kas tas varētu būt? varbūt kompjūters?/ - šodien no septiņiem rītā stāvēju rindā uz Dominas super-atlaidēm! Un ieguvums - skaistākā kleita, kurā šovakar sagaidīšu Laurīti pie romantisku vakariņu galda. Jūtos kā princese! Vēl tik jāaizskrien pēc zeķubiksēm un nadziņi jāpieskaņo - deserts gatavs!

laimīgā...

Santa