ceturtdiena, 2009. gada 10. septembris

Mūsu mazā Latvija...

Kaut arī televizoru skatāmies regulāri, tikai vakar vakarā pamanīju LNT reklāmu, kur Roberts Rambāns aicina mūs, latviešus, nepamest dzimteni. Liels paldies idejas autoriem un realizētājiem - tas ir tieši tas, kas tagad, šajos krīzes apstākļos, vajadzīgs: atgādinājums mums visiem par to, kur ir mūsu īstā vieta - šeit, mūsu Dievzemītē!
Sirds sažņaudzas, kad padzirdu, ka kādi draugi saka, ka kravā čemodānus un bēg uz ārzemēm. Man pašai tāds kauns un ar šausmām atceros to gadu, ko pavadīju Īrijā: tas bija gatavais murgs! Protams, krietni nopelnīju un atmaksāju visus savus un brāļa parādus, bet kā cieta mana pašcieņa... Tu esi iebraucējs, svešinieks, prasts strādnieks, tu esi nulle, nekas... Un man, kā dziļi savā būtībā radošai būtnei, šķiet pretīga šāda verdzība, turklāt vēl svešzemju kungiem, nē! Nekad vairs!
Dažreiz jau mums ar Laurīti arī nolaižas rokas - kredīts kredīta galā, bet paši esam šo ceļu izvēlējušies... Un tad kad bezcerība uzmācas tā, ka vairs nevar izturēt, mēs sēžamies mašīnā un braucam uz skaistākajām Latvijas vietām: Siguldu, Tērveti, Lielvārdi u.tml. - lai sajustu savu dzimteni un saprastu, ka te ir mūsu saknes, mūsu īstā vieta...

turamies!

Latviete Santa

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru