Zigrīdas tante neko nevienam sliktu nevēlot uzsēdās....
Zigrīdas tantes draudzība mums tagad izmaksā ikmēneša iemaksu Swedbankā līdz tā Kunga 2012. gadam. Tā Kunga pieminēšana nav nejauša. Lai vieglāk pārciestu šos grūtos laikus esmu kļuvis par tā Kunga kalpu. Ceru ka katrs latvietis grūtā brīdī atradīs sevi Kunga paspārnē tāpat kā es.
Nu jau atkal kādi svētki tepat klauvējas - Helovīni. Lai arī kā es godātu savas tautas tradīcijas, es tomēr ļoti priecājos, ka mūsu ikdienā ieviešas arvien vairāk svinamo dienu. Tuklāt ar interesantām tradīcijām - latviešiem bez Jāņiem nekādā cita interesanta nav. Nu kas tad mūsdienās svin Miķeļus vai Meteņus? Būsim godīgi - šie svētki ir garlaicīgi (lai kā man negribētos tā teikt) un es pat nesaprotu, kas tur īsti jāsvin..Jāņi, Lieldienas un Ziemassvētki - tie ir visforšākie no latviešu svētkiem.
Maņ ļoti patīk, ka pie mums ienāk ārzemju paražas - Valentīna diena, Helovīni..tas ir vienkārši super! Turklāt veikali piedāvā visu nepieciešamo pienācīgai atzīmēšanai - galda piederumi, maskas un suvenīri, un arī pārtikas produktiem mēdz būt pievilcīgākas cenas...
Mēs savā kalendārā esam Helovīnus ieķeksējuši kā pilnvērtīgi svinamu dienu un savlaicīgi jau sākam gatavoties: pievienoju bildi ar savu šīgada štāti - vai nav kolosāla? Maximā pa 2.50 - šādas un vēl labākas!!! Laurux jau gribēja sev velna masku, bet tāda nebija pieejama, visādi gumijas kropļi, bet gribās taču kaut kādu stilu izturēt arī. Gan jau es viņam uzmeistarošu no mājās pieejamiem materiāliem - būs vēl labāk par veikalā pirkto. Ai, Laurītis - mans sātaniņš!:) Esam sadomāju apsataigāt mūsu podjezdu un padiedelēt kaimiņiem konfektes.. nevaru vien sagaidīt kādas sejas šie rādīs....Bet nu izlocīties nevarēs: šitik šamanta ragana un vēl fifīgāks velns - vai tad tādiem var atteikt kādu kārumu iedot?:)
Kaut arī televizoru skatāmies regulāri, tikai vakar vakarā pamanīju LNT reklāmu, kur Roberts Rambāns aicina mūs, latviešus, nepamest dzimteni. Liels paldies idejas autoriem un realizētājiem - tas ir tieši tas, kas tagad, šajos krīzes apstākļos, vajadzīgs: atgādinājums mums visiem par to, kur ir mūsu īstā vieta - šeit, mūsu Dievzemītē! Sirds sažņaudzas, kad padzirdu, ka kādi draugi saka, ka kravā čemodānus un bēg uz ārzemēm. Man pašai tāds kauns un ar šausmām atceros to gadu, ko pavadīju Īrijā: tas bija gatavais murgs! Protams, krietni nopelnīju un atmaksāju visus savus un brāļa parādus, bet kā cieta mana pašcieņa... Tu esi iebraucējs, svešinieks, prasts strādnieks, tu esi nulle, nekas... Un man, kā dziļi savā būtībā radošai būtnei, šķiet pretīga šāda verdzība, turklāt vēl svešzemju kungiem, nē! Nekad vairs! Dažreiz jau mums ar Laurīti arī nolaižas rokas - kredīts kredīta galā, bet paši esam šo ceļu izvēlējušies... Un tad kad bezcerība uzmācas tā, ka vairs nevar izturēt, mēs sēžamies mašīnā un braucam uz skaistākajām Latvijas vietām: Siguldu, Tērveti, Lielvārdi u.tml. - lai sajustu savu dzimteni un saprastu, ka te ir mūsu saknes, mūsu īstā vieta...
Tikko sācies atvaļinājums, bet darba pilnas rokas! Esmu kļuvusi par māxlinieci, jo beidzot varu pieķerties savam mīļākajam hobijam - zīda apgleznošanai. Te nu mani veikumi: šalle Laura mammai, kāds nieciņš pašiem - klauniņš. Man bija tāda iedvesma pēc tās šalles pabeigšanas, ka radīju šo mīļumiņu! Un vēl publicēju šīsdienas mākslas darbu - manus jaunos, smukos nadziņus!
Esmu nolēmusi, ka tumšajos rudens un ziemas vakaros varētu vairāk nodarboties ar kaut ko radošu, galu galā no Ikšķiles līdz Ogres mākslas skolai nav tālu. Labprāt sāktu gleznot, nu tā - pa nopietno, jo vienmēr esmu izcēlusies ar labām idejām mākslas jautājumos - būtu redzējuši manus puķu pušķus un dāvanu iesaiņojumus un mani vienmēr ir valdzinājusi mākslinieciska vide - krāsu smakas, otas, papīri, vīns un bohēma. Nu labi, redzēs vai vīriņš būs ar mieru nosponsorēt to mākslas skolu, bet kas zin - varbūt, ka es, tāpat kā Mis Visums Ineta Bondare, dzīves otrajā pusē kļūšu par lielu mākslienieci.
Par godu savam dārgajam, dāsnajam vīriņam, kurš gatavo man noslēpumaino dāvanu /diez kas tas varētu būt? varbūt kompjūters?/ - šodien no septiņiem rītā stāvēju rindā uz Dominas super-atlaidēm! Un ieguvums - skaistākā kleita, kurā šovakar sagaidīšu Laurīti pie romantisku vakariņu galda. Jūtos kā princese! Vēl tik jāaizskrien pēc zeķubiksēm un nadziņi jāpieskaņo - deserts gatavs!
Šovakar krietni nopūlējos ar pedikīru. Tā kā krīzes apstākļi neļauj vairs tik bieži apmeklēt salonu, tad nolēmu ar šo mākslu nodarboties pati un, ziniet, rezultāts tik pārsteidzošs. Man liels prieks un patiess lepnums par paveikto! Redzēs, ko teiks vīriņs, kad pārnāks no spēļu zāles... Un šovakar likšos gulēt turot īkšķus, lai rītdien saulains laiks un uz darbu varētu iet ar zandalēm, jo gribās kolēģītēm padižoties!
Šodien bijām uz superīgāko filmu - "Eņģeļi un Dēmoni"...fantastika!!! Tā kā mūsu ģimene jau krietnu laiku ir Deiva Brauna fani, tad šī filmiņa bija tieši tas kas vajadzīgs. Un kino romantiskā gaismotne arī sen nebija baudīta...Popkorns, kola un pēdējā rinda... Bet nu par pašu filmu - nevaram pat izlemt - kura daļa tad patika labāk: šī vai Da Viņči kods. Šī bija daudz bailīgāka, daudz vairāk triku un sprādzienu un mistērijas arī netrūka. Visvairāk patika tas, ka līdz pašām beigām nevarēja saprast kurš tad ir tas īstais "sliktais", kaut arī Lauris jau filmas sākumā uzminēja, bet es atteicos ticēt. Visā visumā filma likās ļooooti laba, domāju, ka noteikti pirksim DVD kompaktdisku ar šo filmu, jo tik viltīgi un gudri viss izdomāts, ka droši vien interesanti skatīties arī simto reizi. Skaisti aktieri, skaistas dekorācijas un sižets, kas liek aizdomāties.....
Re kur viens dabūjis no saulītes!!! Tagad bez raizēm - biksītes visu cauru gadu mugurā:) Nabaga Laurux - ij ne pagulēt, ne kreklu mugurā uzvilkt. Būs vien jāpalutina un kotletes jāizcepj...un varbūt arī zemeņu torte - mmmmm, gardi!
Ar prieku paziņojam, ka tuvojas kāds liels notikums - mūsu kāzu pusgada jubileja!!! Taču tā kā arī mūsu ligzdiņu skārusi krīzes nežēlīgā ķepa, tad esam nolēmuši kāzu jubileju apvienot ar līgošanu - divtik lustīgi!
Šo superīgo tusiņu taisīsim foršākajā vietiņā - Struņķukroga viesu mājā. Radi un draugi jau apziņoti un izskatās, ka sanāks foršākā ballīte un mēs tā priecājamies! Visi iedzers alu, uzceps šašļiku, uzdancos un PROTAMS - meklēs Papardes Ziedu (mēs jau katru vakaru atrodam:)..gandrīz)!!! Vairākas paaudzes vienosies šajos skaistajos tautiskajos svētkos - kas gan var būt vēl skaistāks? Un ja vēl tiek atzīmeta mūsu mīlestības gadadiena - gluži kā sapnī!
Tāpat esam nolēmuši uzstāties ar mūsu dziesmu: Santiņas dzeja, Laurīša meldiņš. Kā nekā solījām kādu muzikālu priekšnesumu, jo jau kādu laiku mājās sintizators.
I waz born a child of greek Nasing ills abot the pleis Everythings was agli bat your butifall feis And it left mi no ilužen I see you in the kurv of the mūun In the šadov kast across my ruum You heerd me in my tune When I just heard confuzin...
Pavasara dāvana no mana Pleiboja:) Man tā patīk..un liek justies pa īstam seksīgi.. Gribās iziet pavasarīgajās ielās, vieglā zīda kleitā, jūtot kā kleitas audums pieskaras kailajai miesai, kas starp biksītēm un zeķu malu..kaifs! un tad paskatīties savā jaunajā laikrādī,gaidot tikšanos ar savu Likteni...
Esam kļuvuši muzikāli! Kaut arī nedz es, nedz Mīļums neesam skoloti muzikanti tomēr nolēmām iegādāties šo brīnumu! Tagad vakari mājās kļuvuši daudz jestrāki - mēs jau smejam: kad mūsu duetam piepulcēsies krietns bērnu bariņš /cerams!, tad kļūsim kā Kelly Family, tikai Latvijas mērogā..protams. Laurītis jau strādā pie mūsu ģimenes himnas:) Esam jau sākuši plānot savu pavisam drīzo kāzu 1/2 gada jubileju, kas būs pavisam drīz..un kāda šogad būs Jāņu nakts - pašiem sava kapella!!!
Kādu laiku neesam ziņojuši par mūsu mīlnieku gaitām, bet nu esam atpakaļ....Pēc romantiski aizvadītas Sieviešu dienas...cerams, ka Jums tā bija tikpat mīlestības pilna kā mums....
Gribam padalīies priecīgā vēstī - esam iegādājušies savu pirmo kopīgo ligzdiņu, t.i., gultu, protams...(seksadroms kā Lauris viņu iesaucis:)))). Visas iepriekšējās brīvdienas pavadītas mēbeļu veikalos un te nu ir mūsu brīnums..mūsu, lauleņu gulta...mūsu mīlas altāris...nu labi labi, pietiks romantikas..labāk paskatieties paši....vai nav stilīga?
bučiņas,
L&S
p.s. blakus redzams mūsu jaunais hobijs - trenažieris.... pludmales sezona jau nav aiz kalniem...vai ne?
Mums uzsmaidījusi laimīte - esam atraduši viens otru! Pirms nedēļas mēs - Lauris un Santa (ex. Kačere) Feikāni iestūrējām laulību lidostā!:) Mūsu mīlestības ir tik daudz, ka esam nolēmuši šajos grūtajos laikos dalīties savā laimītē - tādēļ rakstam šo bloguci!:)
Cerams, mūsu mīlas stāsts liks jums uzsmaidīt dzīvei...:)
